Diezgan populārs ir uzskats, ka tie, kuri regulāri sporto vai ir profesionāli sportisti, var ēst visu, ko vēlas. Arī pašu sportistu vidū ir tāds uzskats nereti dzirdēts, sevišķi spēka disciplīnās. Tāpat izturības disciplīnu sportisti uzskata, ka viņiem jāēd teju tikai ogļhidrāti un pēc iespējas “ātrākā” to formā, spēka – olbaltumvielas.
Nereti ar tādu kā pārsteigumu tiek runāts, ka sportists ievēro konkrētu režīmu arī uzturā, sevišķi kad karjerā bijis augstākajā līmenī bez būtiskām traumām un ar gadiem uzlabo sniegumu, piemēram, Toms Breidijs, kurš kļuvis atlētiskāks kā jau jaunībā, pirms pāris gadiem arī atlētiskāki kļuva Lebrons Džeimss un Rejs Allens, vai nesenākais un aktuālākais – CrossFit reģionālajās sacensībās varēja novērot, ka tādas atlētes kā Brooke Wells, Katrin Davidsdottir, Camille Leblanc-Bazinet, starpsezonā kļuvušas atlētiskākas. Tieši par Breidiju bija nesenākā brīnīšanās (viņš kopā ar savu komandu uzvarēja Super Bowl – skatītāko sporta notikumu ASV) kā tik ilgi var sportot augstā līmenī, bez traumām un vēl uzlabojot sniegumu, turklāt viņam šogad paliks 40! Tad arī liela daļa uzzināja, ka viņš ar ģimeni ļoti lielu (pat fanātisku) uzmanību pievērš uzturam, proti, lai tas būtu pēc iespējas dabiskāks, sabalansēts un mazāk kaitētu ķermenim. Arī pārējiem minētajiem sportistiem pārmaiņas notika tieši tad, kad viņi savu uzturu mainīja, lai tas būtu ķermenim draudzīgāks un sabalansētāks.
Atgriežamies pie jautājuma – vai sportistiem ir jādomā ko ēst, vai tikai pietiek ar noteiktajām kalorijām un proporcijām, vai arī jādomā par saturu? Kā parasti – strīdi par šo ir daudz, bet rezultāti runā paši par sevi – tie sportisti, kuri ir superzvaigznes vai kuri ir pavadījuši labu un ilgu karjeru, pierāda, ka to ir sasnieguši ne tikai ar talantu, izcilām darba spējām, atdevi, bet arī ar kvalitatīvu, pārdomātu uzturu. Šiem cilvēkiem alkohols, cukurs, “makdonaldi” un citas līdzīgas lietas ikdienā neeksistē, jo viņi saprot, ka ar vairāk un intensīvākiem treniņiem nespēs kompensēt sliktu uzturu.
Kā saldais ēdiens – Crossfit games atlēta Matt Fraser atziņas un pieredze par uzturu:
Ne tikai sportistam (jebkura līmeņa), arī ikdienas cilvēkam būtu jāpieņem patiesība, ka uzturam ir milzīga ietekme uz pilnīgi visiem procesiem mūsu organismā, un šie procesi nodrošina gan mūsu fiziskās un garīgās spējas, gan arī vistiešākajā veidā to, kā mēs izskatāmies. Šodien bloga rakstā ieskats svarīgākajos uztura aspektos un iespējams arī dažos mītos.
Uztura sabalansētība.
Ir novērojamas divas galējības – sievietes, kuras baidās no dzīvnieku izcelsmes produktiem jeb olbaltumvielām, un vīrieši, kuri baidās no “zaļbarības” un lepojas ar gaļēdāja statusu. Pirmkārt, sievietes un vīrieši nav nemaz tik atšķirīgi, mums visiem ir mati, nagi, muskuļi, kauli, āda, zobi un tas viss stipri līdzīgs. Tas nozīmē tikai vienu, proti, lai mēs normāli funkcionētu, mums uztura kompozīcijai arī nav jāatšķiras, arī sievietēm vajag olbaltumvielas un vīriešiem -“zaļbarību”. Nereti vīrieši grēko biežāk, jo neēd dārzeņus un svaigās lapas, bet arī olbaltumvielu avots – gaļa – ir desas un citi lielveikala izstrādājumi, kuri ir ne tikai par maz un ar apšaubāmu kvalitāti, bet arī pašas gaļas tur īsti nav.
Uztura sabalansēšanu vajadzētu sākt ar to, ka vidēji trešdaļa kaloriju tiek uzņemta no ogļhidrātiem, vēlams dārzeņiem un augļiem, trešdaļa no olbaltumvielām – vēlams dzīvnieku izcelsmes un trešdaļa no taukiem – dzīvnieku izcelsmes vai labiem augu taukiem – avokado, kokosriekstu eļļa, olīveļļa vai citas labas eļļas, riekstiem un sēklām. Pārējo pielāgo pēc nepieciešamības, sportiskākie var palielināt ogļhidrātu saturu, ja jūt, ka trūkst enerģijas, var eksperimentēt ar citādāku attiecību, bet nesamazinot nevienu grupu zem 20% sliekšņa.
Pēdējā laikā ir pierādījies, ka diēta ar samazinātu ogļhidrātu daudzumu strauji samazina svaru, bet ilgtermiņā tomēr ir svarīgi ir lietot tos salīdzinoši lielā apjomā, sevišķi zaļumu un dārzeņu formā vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu satura dēļ, turklāt tie nesatur nemaz tik daudz kaloriju.
Uztura forma.
Visu, kas nepieciešams ķermenim, gan enerģiju, gan minerālvielas, gan vitamīnus, gan pārējo, jāuzņem dabiskajā formā. Pirmkārt, ar ēdienu un tikai tad, ja ir skaidri zināms, ka kaut kas trūkst un tiešām nepieciešams organismam, jāmeklē vitamīni un minerālvielas mākslīgi iegūtās formās. Piemēram, omega-3 taukskābes ir ļoti nepieciešams antioksidants, bet, ja kvalitatīvas zivis nav pieejamas vai tās negaršo, tad labākais ceļš ir to uzņemt koncentrētas zivju eļļas formā (augu valstī arī ir sastopama omega-3, bet cilvēka organismam grūti pārstrādājamā formā).
Runājot par uztura formu, ir pierādīts, ka daudz ko ir efektīvāk uzņemt konkrētā formā. Piemēram, dzelzs un olbaltumvielas ir tādos augu izcelsmes produktos kā spināti (dzelzs) vai dažādas pupiņas (dzelzs un olbaltumvielas), bet šīs uzturvielas tajos sastopamajā formā mūsu organismam nav tik draudzīgi. Protams, to uzņem, bet tad nepieciešamo daudzumu teju ir jāreizina ar divi, salīdzinot ar dzīvnieku izcelsmes produktiem.
Uztura nemanāmā ietekme.
Vismazāk novērtētā uztura ietekme ir uz mūsu izskatu. Mūsos viss ir dzīvs un barojas no organisma iekšienes (lasīt – āda, mati, nagi, zobi). Cilvēki kopj sevi no ārpuses, tam pat ir radīta un pastāv milzu kosmētikas industrija, kur katram ādas kvadrātcentimetram, šķiet, ir savs krēms vai losjons un katrai diennakts stundai, iespējams, arī mēness fāzei – daiļais dzimums zinās labāk. Bet liela (pat lielākā!) daļa no mūsu ārējā izskata nāk no iekšienes. Vietā teiciens, ka skaistums nāk no iekšienes, bet citā nozīmē. Ādas, nagu un matu stāvoklis ir ļoti atkarīgs no uztura un ūdens pietiekamības. Tieši dzīvnieku izcelsmes produktos ir tāda viela kā kolagēns – kas tieši palīdz ādai, nagiem un matiem būt veselīgākiem, jo ir to sastāvā. Kaut šī iemesla dēļ dāmām ir nepieciešamas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas pietiekamā daudzumā. Protams, tas pats kolagēns ir daudzu kosmētisko līdzekļu sastāvā, bet cilvēka āda, nagi un mati lielāko daļu no ārējās vides aiztur, pat ūdeni.
Tāpat, ja uz ādas ir jebkāda veida izsitumi, ļoti bieži vainu jāmeklē ir nevis ādā, bet kuņģī, precīzāk, kāda ēdiena nepanesībā. Ādas problēmām biežākie vaininieki ir piena produkti vai graudaugi. Pamēģini pāris nedēļas bez tiem un novērtē savas ādas stāvokli.
Uztura nepanesība ir lielākais vērā ņemamais rādītājs, vai konkrētais produkts ir nepieciešams vai nav. Ja no konkrēta produkta ir vēdera, ādas vai citas problēmas, tad tas ir organisma veids kā pateikt, ka kaut kas nav labi un ka tas labprāt no tā izvairītos. Uzturam ir jāpalīdz organismam, nevis jāstrādā pret to.
Uzturs un diēta.
Vārdam “diēta” ir negatīva pieskaņa, jo tas mūsu prātos asociējas ar badošanos. Meklējot šo vārdu google, protams, tas apstiprinās. Taču diēta nozīmē ēšanas režīmu, turklāt katram individuāli pielāgotu, jo vienam tiešām vajag nomest svaru, bet citam – uzaudzēt, citam jācīnās ar diabētu. Mērķi uztura režīmam ir dažādi, jāatzīst, ka lielākoties mērķis ir samazināt svaru, tad nāk talkā “diētas” – bieži vien ekstrēmi uztura režīmi, kuri bieži vien ir īslaicīgi, tieši tāpat kā rezultāti. Jābūt pašsaprotamam, ka, ja tiek uzņemts sabalansēts un organismam draudzīgs uzturs, tad, pat nesekojot līdzi kalorijām, nebūtu nekādu problēmu būt veselam un ar veselu ir arī jāsaprot – slaidam – jo normāli liekajiem taukiem organismā nebūtu jāuzkrājas.
Pašam sev jāatbild uz jautājumiem kā – kāpēc es ēdu rūpnieciski gatavotu pārtiku, kuras sastāvā ir lietas, kuras, pats gatavojot, klāt neliktu; kāpēc bieži sportojot man spēks pieaug, bet ķermeņa kompozīcija īpaši nemainās; kāpēc es gaidu rezultātus jau pēc vienas nedēļas veselīga uztura lietošanas, kad man aiz muguras ir gadi ar iepriekšējo uzturu; vai es zinu, cik kaloriju ir ikrīta caffe latte un cik – nelielā saujā riekstu; vai ietaupītais laiks tagad ar kādu ātro uzkodu nākotnē nepareizinās vismaz ar 10 mūža saīsinājumā; un vai es zinu, kā ir radusies mums tik zināmā uztura piramīda?
Uzturs var būt vai nu visdrošākā un visefektīvākā medicīna vai pati lēnākā inde.