Blogs | Ikdienas nemanāmie ienaidnieki – TURPINĀJUMS!

Turpinot jau iesākto tēmu, jārunā arī ir par tos, par ko mazāk aizdomājas, par lietām, kuras stipri ietekmē mūsu dzīvi un pašsajūtu, ja tām nepievērš pienācīgu uzmanību –  stresu, medicīnu un uzturu.

Medicīna.
Iespējams šādus tematus nevajag aizskart, bet ar veselīgu attieksmi būtu jāizturās ne tikai pret iepriekšējā rakstā minēto, jo bez tālruņa, auto vai sabiedriskā transporta ikdienu nedzīvojam, bet arī pret medicīnu.

Nav iemesla noliegt medicīnas milzīgo lomu mūsdienās, tā neapstrīdami ir būtiska, lai daudziem saglabātu dzīves kvalitāti un atvieglotu ikdienu, bet aicinām uz visu šo paskatīties no cita skata punkta, ne uz profesionālu mediķu darbiem, bet tieši farmāciju. Farmācijas kompānijām tomēr ir jānodrošina peļņa saviem investoriem un īpašniekiem. Un brīdī, kad ir iesaistīta peļņa, cilvēcīgās īpašības paliek otrajā plānā, respektīvi, jā, šīs kompānijas ražo efektīvus līdzekļus dažādām kaitēm un problēmām, BET vienlaikus tām interesē panākt, lai šos līdzekļus perk pēc iespējas vairāk, tāpēc neviena interesēs nav runāt par problēmu profilaksi, par iespēju ar problēmu tikt galā alterantīvos veidos. Un, nē, nav runa par homeopātiju vai dažādu citu metožu pielietošanu, bet par iespēju ļaut ķermenim tikt galā ar problēmas cēloni pašam vai problēmu kā tādu vispār neizraisīt. Ja sāp locītavas vai muskuļi, domājam par kustībām un to pareizu izpildi, un nevis brīdī, kad sāp, bet gadus iepriekš, ja ir slikts miegs – par stresu un uzturu, ja nav enerģijas – tāpat. Tādas kaites kā diabēts, autoimūnās saslimšanas, vairogdziedzera problēmas, sirds un asinsvadu slimības procentuāli ir vairāk saistītas ar dzīvesveidu – uzturu, stresu, mazkustīgumu – nekā ar iedzimtību.

Akūtus gadījumus, loģiski, ir par vēlu risināt ar profilaksi, ir jālieto medikamenti, bet tas nenozīmē, ka tā būs visu mūžu un neko nevar darīt – ar dzīves stila izmaiņām, piemēram, samazinot stresa līmeni, palielinot kustību daudzumu, vairojot pozitīvismu ikdienā un uzlabojot uzturu var tikt galā ar daudz problēmām. Jā, tas ir lēns process, jā, neviens nesaka, ka vienmēr var pilnībā izārstēties, bet tas ļoti būtiski var uzlabot dzīves kvalitāti un lēnām samazināt medikamentu lietošanu.

Medicīnas personāls nereti pārāk maz runā par profilaksi, bet tikai par ārstēšanu, lai gan laicīga profilakse ļautu izvairīties no daudzām saslimšanām un problēmām, un arī ārstēšanās procesā tā palīdzētu. Liekas, ka par to runā daudz, bet šī ziņa paliek ļoti vispārināta un pazūd ārstēšanās procesā.

Skaidrs, ka notiek medicīnas darbinieku sadarbība ar farmācijas kompānijām, bet ir jāsaprot, ka viņi ir un paliek cilvēki, viņi grib palīdzēt pacientiem justies labāk un izārstēties, tikai klusāka ir palikusi iespējamās profilakses balss un skaļāks – farmācijas uzņēmumu viedoklis.

Stress.
Aprunātākais un neizprastākais veselības ienaidnieks ir stress. Visi zina to trauksmes sajūtu, tos brīžus, kad esam stresaini, viegli aizkaitināmi, skrienoši, nekam nav laika, viss “deg” un nekas nenotiek kā vajag. Tai pat laikā šī sajūta tiek pieņemta kā ikdienas norma un, šķiet, tā tas vienmēr ir bijis. Bet tik plaši izplatīta šī problēma ir tikai pēdējās desmitgades.

Kur tas radies, kāpēc tas ir tik izplatīts? Tam ir vairāki skaidrojumi, taču ticamākais ir mūsdienu dzīves ritms, kas tehnoloģiju dēļ kļuvis ātrāks, mēs darbā un saziņā esam teju 24 stundas dienā, pēdējais, ko redzam ejot gulēt, un pirmais pamostoties –  telefons. Ir tik daudz informācijas, visu gribam zināt, redzēt, paspēt, nopelnīt pēc iespējas vairāk, apceļoti pasauli un tā tālāk. Un sajūta, ka laika nepietiks. Mēs sākam ietaupīt uz miega, kustību, ēdiena, draudzības un attiecību rēķina – tas tikai vairo stresu, tiekam vāveres ritenī, no kura izrauties var tikai kaut ko mainot. Smadzenes ir nemitīgā skrējienā, tām līdzi visi pārējie orgāni un tie nogurst. Nogurst imunitāte, hormoni, muskuļi un saites, jo organisms visu laiku ir cīnīšanās režīmā bez atpūtas. Ir vesela kaudze antistresa, miega līdzekļu, antidepresantu, kuri ilgtermiņā situāciju tikai pasliktina, lai gan vienīgais kas ir vajadzīgs – nedaudz apstāties. Apsēsties dzīves lielceļa malā, zālītē, un paskatīties uz garāmplūstošo notikumu straumi, atlaisties, paskatīties debesīs un izskaitīt mākoņus. Cik no mums spēj darba dienas (kaut brīvdienas) vidū apsēsties kaut pilsētā uz soliņa un vienkārši pavērot cilvēkus un apkārtni vienu stundu, neieskatoties telefonā vai nesākot stresot par kaut ko nokavētu?

Stress nes sev līdzi milzumu veselības problēmu, protams – ilgtermiņā, bet ar to ir salīdzinoši vienkārši tikt galā sakārtojot ikdienu, plānojot, deleģējot, pasakot nē, izvērtējot prioritātes un vienkārši atpūšoties. Tāpat stresu samazināt palīdz dažādas meditācijas un elpošanas tehnikas, un vingrinājumi, miega daudzuma palielināšana, uztura sakārtošana, uzturēšanās svaigā gaisā, pavadīts laiks ar ģimeni/draugiem, regulārās fiziskās aktivitātes.

Uzturs.
Jā, arī uzturs var būt ienaidnieks, pat ļoti liels. Taču tas var būt arī labākais draugs. Ir teiciens – uzturs ir vai nu lēnākā iespējamā inde vai efektīvākā medicīnas forma. Ar uzturu mēs varam savam organismam maksimāli palīdzēt jebkurā ikdienas aktivitātē, jo viss, ko mēs apēdam, tiešā veidā nodrošina mūsu kā vienota organisma darbību. Un tieši tādā pat veidā mēs varam ar uzturu traucēt paši sev, savam organismam.

Jābūt pašsaprotamam, ka viss, kas ir rūpnieciski apstrādāts, kas ir iegūts ne pārāk saprotama procesa rezultātā, ar pamatīgas ķīmijas palīdzību vai pat tikai ar ķīmiskiem elementiem sastāvā, nav mūsu organismam labvēlīgs. Tas, ka tas garšo un izskatās pēc kaut kā ēdama, nenozīmē, ka tas ir labs organismam. Jā, piebāzt vēderu var, remdēt izsalkumu var, bet vai tas ir labākais – nu nē taču.

Tāpat ar lielu piesardzību jāizturas pret ģenētiski modificētu pārtiku, īpaši kukurūzu, soju, kviešiem, tāpat tie graudaugi, kas aug mūsdienās, ir diezgan attāli radinieki tiem graudaugiem, kurus audzēja mūsu senči.

Padomājiet paši, lai arī kā attīstītos medicīna, lai cik daudz un viegli būtu pieejami visdažādākie “veselīgie” produkti, cilvēks vēl nekad savā attīstībā nav bijis tik vājš un slimīgs. Un domāt, ka uzturs pie tā nav vainīgs, ir vairāk nekā tuvredzīgi, jo mēs visas nepieciešamās uzturvielas, minerālvielas un vitamīnus vislabāk uzņemam ar uzturu.