Blogs | Ikdienas nemanāmie ienaidnieki!

Par klasiskiem ienaidniekiem veselībai ierasts saukt smēķēšanu, alkoholu, ātrās uzkodas, cukuru un tamlīdzīgi. Nevar noliegt, ka tie ir būtiski (kādam pat lielākie) ienaidnieki labas veselības un pašsajūtas saglabāšanā, bet vai tie ir vienīgie?

Par ienaidnieku veselībai nereti kļūst kāds ieradums, kas sākotnēji neko sliktu nenodara. Mēs to ieviešam savā dzīvē, paiet mēneši, gadi un mēs palēnām maināmies līdzi šim ieradumam. Kaitīgums no tā nāk lēni. Tik lēni, ka domājiet nevis mēnešos, bet gados, gadu desmitos. Un mēs pielāgojamies. Cilvēka viena no lieliskākajām (un nereti postošākajām) īpašībām ir milzīgā pielāgošanās spēja. Mēs pielāgojamies un sākam uztvert par normu to, kas ir ārpus normas, piemēram, zemu miega kvalitāti norakstām uz vecumu, sāpošas locītavas tāpat, pierodam, ka galvā katru rītu ir “vate”, jo šķiet, ka tā ir jābūt, medicīna arī izdara “lāča” pakalpojumu – teju visām kaitēm ir kāda smērīte, tabletīte, pote. Jā, pat operācijas un slimības tiek uztvertas kā sava veida norma – operēja celi, jo tā tas notiek, piemetas (kā iesnas!) diabēts – nu nekas, padzersim tabletes, veiksim injekcijas un dzīvosim tālāk. Vai tas ir normāli, vai tā ir mūsdienu norma, vai vienkārši nedomāšana līdzi, ļaušanās plūsmai un negribēšana zināt, kas izraisa daudz problēmas?

Jūtam nepieciešamību runāt par nemanāmajiem veselības ienaidniekiem, īpaši tādēļ, ka mūsu zāles mērķis ir ne tikai pasniegt sporta nodarbības, bet arī domāt par cilvēku kā veselīgu būtni un, ja cilvēks ir atvērts, palīdzēt arī citās jomās, tādējādi uzlabojot kopējo dzīves kvalitāti, jo sports neeksistē vakuumā, tas ir saistīts arī ar citām dzīves jomām.

Viedtāltrunis.
Latvijas mobilo sakaru operatori norāda, ka aptuveni 60% no klientiem lieto viedtālruni. Ņemot vērā, ka klientu vidū ir teju visi Latvijas iedzīvotāji rīcībspējīgā vecumā, tad tikai 40% vai pat mazāk ir tādi, kuri nelieto viedtelefonus un daļa no tiem ir meklējami vecākās paaudzes vidū. Droši teikt, ka jaunākās un vidējā vecuma grupās šī izplatība sasniedz 100%. Nerunājot par plusiem, kurus nodrošina šādas ierīces esamība kabatā, ir pāris būtiski mīnusi. Par vienu no tiem runājām jau krietni senākā ierakstā, proti, kā tas ietekmē miega kvalitāti. Par otru – sākumā jālūdz paskatīties uz līdzcilvēkiem sabiedriskajā transportā vai tā pieturvietās, uz ielas, veikalos – teju visur ieraudzīsiet cilvēku, kurš skatās savā telefonā. Tas pats par sevi nav nekas tik slikts, bet pavērojiet pozīciju jeb precīzāk kakla novietojumu. Ja vien nenotiek selfija uzņemšana vai fotografēšana, tad telefons atrodas nedaudz zem krūtīm kakls saliekts uz priekšu un, atkarībā no “pieredzes” līmeņa – tuvojas 900 leņķim. Pamēģiniet kaut vienkārši noliekt galvu tik tālu uz leju – uzreiz sajutīsiet iestiepšanos kakla daļā, jo slodze uz kaklu daudzkāršojas, noliecot galvu uz leju. Un nedomājiet, ka tā ir tikai slodze uz kaklu, nav tā, ka tikai kakls kļūst stīvs, viss mūsu ķermenī ir saistīts un tas nozīmē, ka šis var būt iemesls jebkura veida galvassāpēm. Var meklēt arī tālāku problēmu sakni šādā kakla pozīcijā –stīva kakla un plecu zona var būt iesaistīta gan plecu problēmās, gan muguras sāpēs, gan arī citās problēmās ķermenī. Uzsverot vārdus “var būt” – nav teikts, ka ir, bet būtiski atcerēties, ka viss ķermenī ir saistīts.

Vēl sliktāks ir ieradums runāt pa telefonu, piespiežot to pie pleca ar vienu ausi. Ja to dara regulāri un sarunas ir daudz – fizioterapeits vai manuālais terapeits jau Jūs gaida ar atplestām rokām.

Izvairīties no tā ir grūti, jo ir skaidrs, ka viedtālruņus lietojam un lietosim vēl vairāk, bet padomājiet par šo. Iesakām noņemt daudzos paziņojumus, kas pievērš regulāru uzmanību ekrānam,  lai nav ik pēc 15 sekundēm tajā jāieskatās, un turēt to vairāk acu līmenī (jā, liksies muļķīga pozīcija). Domājiet tā – līdzšinējais ieradums, pareizinot ar 5 gadu termiņu, sagādās diezgan nopietnas fiziskās veselības problēmas. Ar garantiju.

Mazkustīgums.
Cilvēks ir radīts, lai kustētos. Visas locītavas ir domātas, lai kustētos. Nevis, lai būtu spējīgas veikt kustību, bet kustētos un to darītu daudz.

Ir novērojums starp divām ASV pilsētām – Losandželosu un Ņujorku. Losandželosā cilvēki krietni vairāk slimo ar dažādām locītavu un muskuļu kaitēm, turpretī Ņujorkā –vairākas reizes mazāk. It kā viena valsts, labi, dažādas tās daļas, Losandželosā pat ir patīkamāki laikapstākļi un cilvēki ēd veselīgāk, bet atšķirība, kā izrādās, ir vienā būtiskā niansē – Ņujorkā, lai arī ir attīstīts sabiedriskais transports un plašs taksometru tīkls, cilvēki mēdz veikt salīdzinoši lielus attālumus ar kājām, turpretī Losandželosā visi pārsvarā pārvietojas ar automašīnām. Respektīvi, lai saglabātu elemetāro fizisko veselību nepieciešamas ir kustības, kaut pati vienkāršākā – staigāšana. Un kā iepriekš esam minējuši – ieteicamie 10000 soļi  dienā ir tikai absolūtais minimums. Tieši tagad, vasarā, ir vieglāk uzsākt mainīt paradumus, piemēram, aiziet uz darbu ar kājām, izkāpt ātrāk no sabiedriskā, atstāt auto ārpus centra vai attālākā bezmaksas stāvvietā un iet ar kājām, pārvietoties ar velosipēdu ikdienā, iziet vakara pastaigā.

Pie nekustīguma tiek iekļauta arī sēdēšana – darbā, transportā, pie TV. Jokam, ka smēķētājiem ir labāka veselība, ir diezgan liels pamats, viņi vismaz pieceļas biežāk no krēsla, veic noteiktu attālumu ar kājām un gandrīz kā likums – iziet svaigā gaisā. Atstāsim to kā joku, jo skaidrs, ka smēķēšana nodara nopietnu cita veida ļaunumu, bet sava taisnība tajā ir – par fizisko veselību un izkustēšanos.

Ilgstoša sēdēšana negatīvi ietekmē lokanību, locītavu veselību un kustīgumu, stāju. Viena no pirmajām lietām, kam jāpievērš uzmanība muguras problēmu gadījumā, ir sēdēšana. Sēdēšana padara stīvākus iegurņa muskuļus, īpaši – priekšējās daļas. Tad, kad pieceļamies, ejam, sākam sportot, stīvums iegurnī tā pēķšni nepazūd, bet kustību tam ir jāveic un kaut kam šī kustība ir jākompensē (jeb jāveic tā vietā) un parasti pirmā sarakstā ir mugura. Vai nav bijis tā, ka pieceļoties ir grūti iztaisnoties vidusdaļā? Par to mēs runājam.

Sēdēšanas pārējās problēmas – sagumušie pleci, kakla pozīcija uz priekšu, visas muskulatūras vājināšanās, īpaši vidusdaļā – arī ir tikpat svarīgas, jo, kā jau minējām,  organismā viss ir saistīts. Tās (protams) nav vienīgās problēmas, arī iekšējie orgāni cieš no sēdēšanas un mazkustīguma.

Ko darīt? Mēs kā treneri vienmēr ieteiksim kustēties, tieši tā to dara CrossFit – funkcionāli un dažādi, bet jāatzīst – ja visu dienu nosēdēsiet un 1 stundu nodarbosieties ar fiziskām aktivitām, pat ļoti pārdomātām, tas ir par maz un nebūs gana. Apdomājiet kustību palielināšanas iespējas ikdienā, it īpaši, ja nevarat izvairīties no sēdoša darba – nevis ar krēslu piebraucat pie kolēģa pāri pusteplai, bet piecelieties un aizejiet, ierosiniet maināma augstuma galdu (un izmantojiet to, kad piešķir), sēdiet uz fitnesa bumbas vai līdzīga risinājuma, kas liek ar vidusdaļu visu laiku turēt līdzsvaru, izmantojiet dažādus atgādinājumus telefonā, datorā vai viedajā aprocē, lai ik pēc pusstundas pieceltos un iztaisnotos, ejiet līdz kolēģiem, nevis skypojiet vai rakstiet epastus, un visbeidzot – ieviesiet ikdienā stiepšanās vingrinājumus, vēršot uzmanību tieši gurnam. Jā, iespējams, saskarsieties ar ironiju vai šaubīgiem skatieniem, bet varam apgalvot, ka ilgtermiņā visi sēdošie cilvēki saskarsies ar lielām problēmām, kur aptaukošanās būs mazākā no tām – prevencija ir nepatīkama un garlaicīga, bet jebkuras veselības vai kustību problēmas bojā dzīves kvalitāti un neviens nevēlas ar to saskarties.

Nākamajā rakstā turpināsim par šo pašu tēmu, akcentējot vēl mazāk pamanāmus un mazāk novērtētus veselības ienaidniekus.