Blogs | Kaloriju skaitītājiem!

“Es sadedzināju 100 kalorijas!”
“Riekstos taču ir tik daudz kaloriju!”

To, ka ir kalorijas – zina visi, ka tās var skaitīt (un skaita) un sadedzināt – arī visi zina. “Lai notievētu mums ir jāuzņem mazāk kaloriju, nekā patērējam” – arī dzirdēts, vai ne? Tas strādā arī pretēji.
Un tomēr – kas tad ir kalorijas? Kā tās skaitīt, vai tas ir precīzi un vai tas vispār strādā?

Kalorija ir ļoti precīza mērvienība. Precīzāk – enerģijas jeb siltuma mērvienība. Viena kalorija ir enerģijas apjoms, kas nepieciešams, lai vienu gramu ūdens uzsildītu par vienu grādu.
Cilvēka ķermenī – cik uzņem un cik patērē kalorijas, jo ēdienā ir enerģija un, lai eksistētu, mēs tērējam enerģiju. Un tas teorijā strādā, jo var izrēķināt, cik mēs tērējam un cik uzņemam. Bet kā ir praksē?

Kaloriju tērēšana

Ir ļoti precīzas metodes, kā izmērīt to, cik kalorijas mēs tērējam. Tās parasti ir laboratoriskas un tiek veiktas perfektos apstākļos, kad zināmi visi mainīgie. Jā, var iegūt rezultātus līdz pat 5% precizitātei un pat varbūt nedaudz precīzāk, bet tas ir ļoti dārgi un to parasti neizmanto. Parasti izmanto metodes, kuru precizitāte ir 10% un vairāk, taču parastajās laboratorijās un visbiežāk izmantoto metožu rezultātu nobīde ir pat līdz 40%. Tas nozīmē, ka var būt precīzi šie mērījumi, bet daudz atkarīgs gan no paša cilvēka, gan no aparāta. Ne visiem tas būs precīzs.

Krietni mazāka precizitāte ir fitnesa aprocēm, pulksteņiem, gredzeniem u.c. aksesuāriem. Tie krietni mazāk “zina” par to nēsātāju, attiecīgi var vadīties tikai pēc nojausmas, kļūdas apjoms ir līdz pat 30% uz abām pusēm no īstā patērēto kaloriju daudzuma.  Ir precīzāki un neprecīzāki, protams, bet vajadzētu saprast, ka šī iekārta vadās tikai no aptuveniem datiem un tie nebūs nekad 100% precīzi.

Arī visus cilvēkus nevar vienādot. Ir milzums faktoru, kas ietekmē mūsu patērētās kalorijas. Piemēram, vai esi pietiekami padzēries var mainīt Tavu dienas kaloriju patēriņu par vismaz 200 kalorijām. To ietekmē arī gēni, to ietekmē brūno tauku daudzums organismā. Un šie faktori ietekmē no 150 līdz pat 400 kalorijām dienā. Būtisks faktors, vai ne?

Tāpat sievietēm ikdienas kaloriju patēriņu ietekmē menstruālais cikls, visiem ietekmē miegs – pat ļoti. Pat viena kārtīgi neizgulēta nakts. Un, ja miega trūkums ir hronisks, pa dienu patērētais kaloriju daudzums var samazināties pat par 20%.

Tātad – pašlaik izmantotās metodes ir ļoti neprecīzas, lai noteiktu indivīda precīzu patērēto kaloriju daudzumu. Un tādi standarti kā stundā patērētās kalorijas konkrētā aktivitātē ir vēl tālāk no patiesības.

Varam secināt, ka metodes ir diezgan neprecīzas, ja tā var izteikties. Cik tad precīzi varam uzskaitīt uzņemtās kalorijas – tas taču ir vieglāk, vai ne?

Kaloriju uzņemšana

Ir tāds pieņēmums, ka visas kalorijas ir vienādas. Respektīvi, ka kalorija ir kalorija, neņemot vērā no kurienes tā nākusi. Uzreiz jāsaka, ka šis pieņēmums arī ir ļoti tālu no patiesības. Kāpēc? Jo katru uztura grupu mēs sagremojam dažādi. No proteīna mēs uzņemam tikai ap 70% kalorijām, no taukiem un ogļhidrātiem – tuvu pie 100%. Tas ir viens. Otrs – ir ļoti svarīgi kā produkts ir pagatavots jeb kādā formā mēs to apēdam. Šeit ļoti mainās, cik daudz no produktā esošajām kalorijām mēs tiešām uzņemam. Piemēram, 100g mandeļu ir ap 550 kaloriju. Tās sablenderējot un pārvēršot sviestā, kaloriju daudzums nemainās. Bet no sviesta tā dēļ, ka gremošanas un šķelšanas darbs ir paveikts mūsu vietā, mēs uzsūcam par kādiem 20% vairāk enerģijas jeb kaloriju. Tas pats būtu ar svaigiem kartupeļiem un kartupeļu biezputru. Svaiga gaļa (tartars) un cepta gaļa. Veseli graudi un milti. Šāda apstrāde vai smalcināšana, vai termiskā apstrāde, vai cita veida apstrāde maina un parasti palielina uzņemamo kaloriju daudzumu no viena un tā paša produkta.

Tāpat pārtikas uzņēmumi var izmantot un izmanto vairākas metodes kaloriju noteikšanai gatavajā ēdienā, tāpēc kaloriju norādes uz pārtikas produktiem drīkst būt un arī ir nepareizas, ne ļoti daudz, bet 10-20% kļūda ir atļauta.

Tāpat jāņem vērā indivīda spēja kalorijas absorbēt, tā arī nav vienāda un, protams, jāpiemin arī, ka ir grūti izsekot ēdiena svaram, pat ar svariem un dažādām aplikācijām.

Pie kā tas noved? Tas noved pie patiesības – kaloriju balansam ir nozīme. Bet to skaitīšana ir tik ļoti neprecīza un metodes ir ar tik lielu kļūdas iespēju, ka tas visu šo procesu parada praktiski nevērtīgu. Jā, teorijā tas strādā un laboratorijās visu varam izdarīt, bet ikdienā? Un atceraties, ka tāda masveida kaloriju skaitīšana ir parādījusies tikai pēc viedtālruņu un aplikāciju parādīšanās. Pirms tam par to gadsimtiem neviens neuztraucās.

Turklāt svarīgāk ir ne tik daudz skaitīt kalorijas, kā mēģināt ar katru uzņemto kaloriju uzņemt papildus maksimāli daudz pievienotās vielas kā vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas, antioksidantus un citas. Kā, piemēram, 300 kalorijas no čipsiem nedos ne sāta sajūtu, ne īpašu pievienoto vērtību, bet tās pašas 300 kalorijas ar ceptiem kartupeļiem dos gan sātu, gan vitamīnus, minerālvielas un šķiedrvielas. Līdzīgi ar limonādi un veselu augli. Kalorijas būs vienāds daudzums, bet pievienotā vērtība – krasi atšķirīga.

Vienkāršākais ieteikums būtu ēst kalorijas, kurām ir pievienotā vērtība. Ideāli – tikai ēdienu, kas ir pagatavots no veseliem produktiem un ar minimālu apstrādi – cepšanu, vārīšanu, sautēšanu. Ja mēs tā ēstu, varētu daudz vieglāk paļauties uz savu sāta un bada sajūtu un tam būtu jābūt galvenajam raksturlielumam, jo, kā jau rakstījām, kaloriju skaitīšana ir pārāk neprecīza un tā noved pie dažādiem absurdiem, kā bēgšana no kalorijām vai ogļhidrātiem, bet tā vietā patērējot mākslīgos saldinātājus, kas noteikti nav nekas vēlams mūsu organismam, lai neteiktu vairāk.

Par šo un daudz ko citu tiek runāts arī CrossFit Rīdzene organizētajos Uztura treniņos, arī kā vēl precīzāk piemeklēt sev ēdienkarti. Bet milzīgs ieguvums jebkuram cilvēkam būtu jau tas, ka tiek pārstāts tik ļoti fokusēties uz kalorijām un sākta garda ēdiena baudīšana, kas ir gatavots no veselām izejvielām!