fbpx

Blogs | Mīti par pietupienu – 2. daļa

Pirms nedēļas apskatījām pareizu pietupiena kustību, kuras laikā tika pieminēta nobeiguma fāze – iegurņa paiešana zem ceļa līmeņa jeb vienkārši runājot – par dziļo pietupienu. Līdzīgi kā par tehnisko izpildījumu, arī par pietupiena dziļumu joprojām tiek lauzti šķēpi.

Par to vai un cik dziļi tupties var diskutēt daudz, šoreiz mēģināsim pierādīt, ka dziļi tupties ir ne vien saudzīgi, bet arī pareizi un droši. Turklāt šos strīdus var izbeigt ar vienkāršu patiesību, proti, jebkurš muskulis vislabāk trenējas (funkcionālam spēkam, nevis citiem nolūkiem vai estētikai), ja tas tiek lietots pilnā, tam paredzētajā kustību amplitūdā un arī jebkura locītava ir ikdienā jālieto pilnā tai paredzētajā amplitūdā, lai tā saglabātu kustīgumu un veselību. Pavisam vienkārši – pietupienam jābūt tik dziļam, cik mobilitāte to ļauj.

Veselība

Visbiežāk dziļā pietupiena kaitīgumu propagandē tieši medicīnas nozare, sakot, ka tas ir kaitīgi ceļiem. Ja kādam sākas problēmas ar ceļiem, tad iesaka netupties dziļi, jo tas visu padarīšot sliktāku. Bet visticamāk, cēlonis sāpēm locītavās ir tieši tā iemesla dēļ, ka tās netiek lietotas paredzētajam nolūkam – kustībām. Ja locītava mūsu ķermenī ir ielikta, tad to ir paredzēts izmantot pilnā amplitūdā. Pat mehānismi bojājas, ja tos nelieto, kur nu vēl dzīvs organisms. Dziļais pietupiens ir īpašs ar to, ka tajā īpaši labi strādā ne tikai ceļiem, bet arī pēdas, iegurnis, muguras lejasdaļa, arī ķermeņa augšdaļa, iesaistot teju visa ķermeņa muskulatūru  sākot no vidusdaļas, lai nodrošinātu līdzsvaru, stabilitāti. Lielākā daļa tomēr nevar veikt labu un drošu dziļo pietupienu, jo ir nepietiekama mobilitāte augstāk minētajās locītavās vai nepietiekama stabilitāte. Labs un veselīgs dziļais pietupiens ir jānopelna, jo tas mums tiek iedots bērnībā, bet mazkustīguma dēļ mēs to pazaudējam.
Ko saka jaunākie pētījumi? Lielākā slodze ceļiem ir pie saliekšanas aptuveni  900  un ietupšanās dziļāk šo slodzi samazina, tas ir, slodze pieaug līdz 900 grādiem un pēc tam samazinās. Tātad nav īsti medicīnisku iemeslu tupšanos ierobežot līdz paralēlei.

Teju jebkurš mūsdienīgs fizioterapeits, masieris, manuālais terapeits vai līdzīgs profesionālis apstiprinās, ka cilvēks noveco, jo izvēlas novecot, tas ir,  izvēlas uzskatu, ka pēc 40, 50 gadu vecuma (kā nu kurš) vairs nav jālieto savs ķermenis – to var apsēdināt, nekustināt un ļaut tam sagaidīt vecumdienas. Bet ir jābūt tieši pretēji, proti, jo vairāk ķermenis tiks kustināts (mazākais – daudz staigājot), jo labāka būs dzīves kvalitāte, nerunājot par vispārējo, asinsrites, u.t.t., veselību vai lieko svaru, bet elementāri – par kaulu, locītavu veselību un vecumdienās ir iespējama pārvietošanās bez sāpēm, kas, jāatzīst, ir retums mūsdienās. Ja locītavas netiek ikdienā izkustinātas, tad arī operācijas un zāles nepalīdzēs, jo tās nespēj novērst problēmas cēloni. Pavisam vienkārši – lai ilgāk saglabātu teju visas ķermeņa lejasdaļas veselību, ikdienā ir jāveic dziļie pietupieni. Netiek runāts tikai par sportu, ikdienas gaitā ir jāiekļauj šī kustība atkārtojumu veidā vai pat ilgāka atrašanās šajā pozīcijā. Interesanti, ka tā sauktajās mazattīstītajās valstīs – Āzijā, Āfrikā, Okeānijā u.c – ir reti izplatītas ceļu un muguras problēmas un ir plaši izplatīta dziļā pietupiena lietošana ikdienā (kas mums asociējas ar noteiktas sabiedrības grupas paradumu). Viņiem šis pietupiens ir tik dabisks un pierasts, ka nav nekāds pārsteigums redzēt cilvēkus vienkārši tā sēžam ikdienā, darbā, atpūtā, ģimenes lokā, turklāt ilgi, pat stundām ilgi.

Sports un fitness

Kā jau minēts, dziļais pietupiens ir ne tikai mobilitātes mēraukla, bet arī nodarbina lielāko daļu muskuļu un locītavu, turklāt, tieši tā, kā locītavai paredzēts kustēties. Proti, ja skrien, tad dziļie pietupieni palīdzēs skriet ātrāk, ja lec – lēkt augstāk, ja cel – celt vairāk. Faktiski jebkurā individuālajā vai komandu sporta veidā stiprākas kājas tikai palīdzēs. Gan ikdienā, gan sportā palīdzēs dziļajos pietupienos iegūtā mobilitāte, pilnā kustību amplitūda, stabilitāte visā ķermenī un atsevišķās locītavās, arī veselākas locītavas, stiprāka mugura un vidusdaļa.

Par to, kāpēc nav iemesla apstāties pie paralēles, minēts augstāk, ja kāds veic pietupienu līdz paralēlei – tad viņam  vai nu ir iemesls vai problēma. Nereti iemesls šādām ne pilnas amplitūdas kustībām ir konkrētu muskuļu daļu trenēšana, piemēram, “kačājot” kāju priekšējos muskuļus jeb “kvadras”, kas pats par sevi nav nosodāms, bet ar muskuļu un ķermeņa kopējo funkcionalitāti nav saistāms, vai arī, ja ir mobilitātes problēmas vai traumas. Traumu un mobilitātes trūkuma gadījumā šādam pietupienam būtu jābūt kā starpposmam un jācenšas sevi uzlabot tiktāl, lai ar laiku izpildītu kustību pilnā amplitūdā.
Tāpat ir pētīta ceļu veselība cilvēkiem, kuri savā sporta veidā vienmēr ir tupušies dziļi, turklāt ar milzīgu svaru – svarcēlājiem. Pirmkārt, viņiem ceļu traumas ir krietni retāk nekā citu sporta veidu pārstāvjiem, īpaši – komandu sporta veidu spēlētājiem, otrkārt, viņu ceļu veselība ir pat labāka nekā parastam vidējam cilvēkam, tikai tie ir daudzkārt stiprāki, kas, visticamāk, nodrošinās mazāk problēmas vecumdienās. Aicinām aplūkot (atkal) kaut vai foto vai video no svarcelšanas sacensībām, jūs redzēsiet pietupienu ar tik lielu svaru un tik dziļi, ka šķiet ceļi izsprāgs no savas vietas, bet, nē,  viss notiek kontrolēti un droši.

Pat, ja dziļie pietupieni ir tik noderīgi un veselīgi, tie ir jāizpilda pareizi. Te noderēs vai nu padoms no malas vai mūsu iepriekšējais raksts. Un iegaumējiet,  lai sakārtotu savu pietupienu, nav jābaidās atgriezties pie saknēm, dziļš pietupiens ar sliktu tehniku un lielu svaru nodarīs tikai sliktu, tāpēc jānoliek svari nost, jāpastrādā ar to, ko visiem tik ļoti nepatīk darīt – ar mobilitātes vingrinājumiem, jāiegūst stabilitāte un pietiekams dziļums bez svara, un tad var sākt lēnām likt papildus svaru klāt.

Dziļie pietupieni ir ļoti noderīgi vispārējai veselībai un ļoti palīdzēs jebkurā sporta veidā, tādēļ ir vērts tos ne tikai iekļaut ikdienas treniņos (pat tiem, kam liekas, ka tas nav nepieciešams (īpaši tas ir dzirdēts no amatieriem skrējējiem un riteņbraucējiem)), bet arī apgūt labu un saudzīgu to izpildes tehniku, tas noderēs gan visam turpmākajam ceļam sporta/fitnesa pasaulē un ļaus saglabāt locītavu veselību ne tikai spēka gados, bet arī ļoti ilgus gadus pēc tam, kad arī gribēsies būt aktīvam.